Usmas ezera teika, stāsta,
…ka senos laikos visi ezeri lidinājšies gaisā un tiem bijis jāgaida līdz kāds tam dos vārdu, lai drīkstētu nolaisties uz zemes. Tā nu arī mūsu ezers lidinājies, līdz kādu dienu no pirts nākuši māte ar mazu bērnu. Bērns ieraudzījis melnu, lidojošu ezeru un rādīdams saucis – “…usmīgs, …usmīgs”. Tad nu ezers nokritis un radies Usmas ezers – “Miglas zemes” ezers, ja to tulko no lībiešu valodas. Katram ezera krasta ragam, līcim ir senču doti nosaukumi. Viena no ezera salām, Moricsala, nes Žoržas Sandas vecvectēva Sakšu Morica vārdu.
Usmas ezers – Pēc jaunākajiem mērījumiem ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Tā garums- 13,5km, platums- 4,5km, platība- 41,1km². Ezers ir Baltijas ledus ezera palieka. Lielākais dziļums- 27m . Pēc tilpuma – 205 milj.m³ – otrais lielākais Latvijā. Krasta līnijas garums – 73,6km. Ezers atrodas Ventspils novadā, uz robežas ar Talsu un Kuldīgas novadiem. Ezerā ir septiņas salas- Viskūžu (lielākā sala Latvijā), Moricsala (dabas rezervāts), Lielalksnīte, Mazalksnīte, Zossaliņa, Dvīnītes. Neskatoties uz dziļumu – daudz sēkļu, kas padara ezeru pievilcīgu. Ezera krasti pārsvarā lēzeni un smilšaini, apkārtnē meži. Usmā ietek 10 upes – Tīrukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe, Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe. No Usmas iztek tikai viena upe – Engure. Tā ietek Puzes ezerā. No ezera iztek Rindas upe, kura vēlāk, savienojoties Stendes upi, veido Irbi, kura, savukārt ietek Baltijas jūrā. Ezers piemērots ataktīvās atpūtas cienītājiem, laivotājiem un peldēt gribētājiem. Populāra burāšanas un makšķerēšanas vieta.
Ezerā sastopamas vairāk nekā 25 sugu zivis – zutis, zandarts, līdaka, asaris, vēdzele, sīga, ālants, sapals, repsis, līnis, plaudis, rauda, plicis, rudulis, karpa, karūsa, vīķe, grundulis, ķīsis, pīkste, trīsadatu stagars, ausleja, akmeņgrauzis, deviņadatu stagars.
Ja plāno doties makšķerēt Usmas ezerā, iegādājies Usmas ezera makšķerēšanas licenci pie Mums atpūtas kompleksā “Usmas Meķi” vai izmanto pakalpojuma e-Loms sniegtās iespējas – elektronisku licenču iegādi un loma reģistrēšanu.
Salīdzinot noķerto zivju daudzumu Usmas un vairākos citos Latvijas ezeros, Usmas ezera zivju sugu sastāvs vērtējams kā tipisks mērenās klimata joslas ezeriem. Zivju sabiedrībā pēc biomasas un skaita dominē asaris, rauda un plaudis. Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā vidēja. Lomu struktūrā vērojams vidēji augsts plēsīgo zivju īpatsvars, kas skaidrojams ar Usmas ezera kā dzīves vides piemērotību asarim, zandartam, līdakai un citām plēsīgo zivju sugām. Tomēr, piemēram, salīdzinoši augstais asaru mazuļu īpatsvars populācijā norāda uz pārmērīgu antropogēno slodzi, kas pakāpeniski novedis pie liela izmēra asaru īpatsvara samazināšanos.